abhortari (Konjugation) (Latein)
- zurück zu abhortari
| Infinitive |
| Präsens |
abhortārī |
| Perfekt |
abhortātum, -am, -um esse |
| Futur |
abhortātūrum, -am, -um esse |
| Partizipien |
| Präsens |
abhortāns |
| Perfekt |
abhortātus, -a, -um |
| Futur |
abhortātūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum
passivische Bedeutung |
Supinum I |
Supinum II |
| abhortandī |
abhortandus, -a, -um |
abhortātum |
abhortātū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Sg. 2. Pers. |
abhortāre! |
abhortātor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
abhortātor! |
| Pl. 2. Pers. |
abhortāminī!
|
|
| Pl. 3. Pers. |
|
abhortantor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abhortor |
abhorter |
| Sg. 2. Pers. |
abhortāris |
abhortēris |
| Sg. 3. Pers. |
abhortātur |
abhortētur |
| Pl. 1. Pers. |
abhortāmur |
abhortēmur |
| Pl. 2. Pers. |
abhortāminī |
abhortēminī |
| Pl. 3. Pers. |
abhortantur |
abhortentur |
| Text |
| Imperfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abhortābar |
abhortārer |
| Sg. 2. Pers. |
abhortābāris |
abhortārēris |
| Sg. 3. Pers. |
abhortābātur |
abhortārētur |
| Pl. 1. Pers. |
abhortābāmur |
abhortārēmur |
| Pl. 2. Pers. |
abhortābāminī |
abhortārēminī |
| Pl. 3. Pers. |
abhortābantur |
abhortārentur |
| Text |
| Futur I |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abhortābor |
|
| Sg. 2. Pers. |
abhortāberis |
| Sg. 3. Pers. |
abhortābitur |
| Pl. 1. Pers. |
abhortābimur |
| Pl. 2. Pers. |
abhortābiminī |
| Pl. 3. Pers. |
abhortābuntur |
| Text |
| Perfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abhortātus, -a, -um sum |
abhortātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
abhortātus, -a, -um es |
abhortātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
abhortātus, -a, -um est |
abhortātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
abhortātī, -ae, -a sumus |
abhortātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
abhortātī, -ae, -a estis |
abhortātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
abhortātī, -ae, -a sunt |
abhortātī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abhortātus, -a, -um eram |
abhortātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
abhortātus, -a, -um erās |
abhortātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
abhortātus, -a, -um erat |
abhortātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
abhortātī, -ae, -a erāmus |
abhortātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
abhortātī, -ae, -a erātis |
abhortātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
abhortātī, -ae, -a erant |
abhortātī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abhortātus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
abhortātus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
abhortātus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
abhortātī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
abhortātī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
abhortātī, -ae, -a erunt |