ablēgāre (Konjugation) (Latein)
- zurück zu ablegare
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
ablēgāre |
ablēgāvisse |
ablēgātūrum, -am, -um esse |
| Passiv |
ablēgārī |
ablēgātum, -am, -um esse |
ablēgātum īrī |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| ablēgāns |
ablēgātus, -a, -um |
ablēgātūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| ablēgandī |
ablēgandus, -a, -um |
ablēgātum |
ablēgātū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
ablēgā! |
ablēgāre! |
ablēgātō! |
ablēgātor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
ablēgātō! |
ablēgātor! |
| Pl. 2. Pers. |
ablēgāte! |
ablēgāminī! |
ablēgātōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
ablēgantō! |
ablēgantor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ablēgō |
ablēgem |
ablēgor |
ablēger |
| Sg. 2. Pers. |
ablēgās |
ablēgēs |
ablēgāris |
ablēgēris |
| Sg. 3. Pers. |
ablēgat |
ablēget |
ablēgātur |
ablēgētur |
| Pl. 1. Pers. |
ablēgāmus |
ablēgēmus |
ablēgāmur |
ablēgēmur |
| Pl. 2. Pers. |
ablēgātis |
ablēgētis |
ablēgāminī |
ablēgēminī |
| Pl. 3. Pers. |
ablēgant |
ablēgent |
ablēgantur |
ablēgentur |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ablēgābam |
ablēgārem |
ablēgābar |
ablēgārer |
| Sg. 2. Pers. |
ablēgābās |
ablēgārēs |
ablēgābāris |
ablēgārēris |
| Sg. 3. Pers. |
ablēgābat |
ablēgāret |
ablēgābātur |
ablēgārētur |
| Pl. 1. Pers. |
ablēgābāmus |
ablēgārēmus |
ablēgābāmur |
ablēgārēmur |
| Pl. 2. Pers. |
ablēgābātis |
ablēgārētis |
ablēgābāminī |
ablēgārēminī |
| Pl. 3. Pers. |
ablēgābant |
ablēgārent |
ablēgābantur |
ablēgārentur |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ablēgābō |
|
ablēgābor |
|
| Sg. 2. Pers. |
ablēgābis |
ablēgāberis |
| Sg. 3. Pers. |
ablēgābit |
ablēgābitur |
| Pl. 1. Pers. |
ablēgābimus |
ablēgābimur |
| Pl. 2. Pers. |
ablēgābitis |
ablēgābiminī |
| Pl. 3. Pers. |
ablēgābunt |
ablēgābuntur |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ablēgāvī |
ablēgāverim |
ablēgātus, -a, -um sum |
ablēgātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
ablēgāvistī |
ablēgāveris |
ablēgātus, -a, -um es |
ablēgātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
ablēgāvit |
ablēgāverit |
ablēgātus, -a, -um est |
ablēgātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
ablēgāvimus |
ablēgāverimus |
ablēgātī, -ae, -a sumus |
ablēgātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
ablēgāvistis |
ablēgāveritis |
ablēgātī, -ae, -a estis |
ablēgātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
ablēgāvērunt |
ablēgāverint |
ablēgātī, -ae, -a sunt |
ablēgātī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ablēgāveram |
ablēgāvissem |
ablēgātus, -a, -um eram |
ablēgātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
ablēgāverās |
ablēgāvissēs |
ablēgātus, -a, -um erās |
ablēgātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
ablēgāverat |
ablēgāvisset |
ablēgātus, -a, -um erat |
ablēgātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
ablēgāverāmus |
ablēgāvissēmus |
ablēgātī, -ae, -a erāmus |
ablēgātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
ablēgāverātis |
ablēgāvissētis |
ablēgātī, -ae, -a erātis |
ablēgātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
ablēgāverant |
ablēgāvissent |
ablēgātī, -ae, -a erant |
ablēgātī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ablēgāverō |
|
ablēgātus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
ablēgāveris |
ablēgātus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
ablēgāverit |
ablēgātus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
ablēgāverimus |
ablēgātī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
ablēgāveritis |
ablēgātī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
ablēgāverint |
ablēgātī, -ae, -a erunt |