abolere (Konjugation) (Latein)
- zurück zu abolere
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
abolēre |
abolēvisse |
abolitūrum, -am, -um esse |
| Passiv |
abolērī |
abolitum, -am, -um esse |
abolitum īrī |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| abolēns |
abolitus, -a, -um |
abolitūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| abolendī |
abolendus, -a, -um |
abolitum |
abolitū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
abolē! |
abolēre! |
abolētō! |
abolētor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
abolētō! |
abolētor! |
| Pl. 2. Pers. |
abolēte! |
abolēminī! |
abolētōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
abolentō! |
abolentor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
aboleō |
aboleam |
aboleor |
abolear |
| Sg. 2. Pers. |
abolēs |
aboleās |
abolēris |
aboleāris |
| Sg. 3. Pers. |
abolet |
aboleat |
abolētur |
aboleātur |
| Pl. 1. Pers. |
abolēmus |
aboleāmus |
abolēmur |
aboleāmur |
| Pl. 2. Pers. |
abolētis |
aboleātis |
abolēmini |
aboleāminī |
| Pl. 3. Pers. |
abolent |
aboleant |
abolentur |
aboleantur |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abolēbam |
abolērem |
abolēbar |
abolērer |
| Sg. 2. Pers. |
abolēbās |
abolērēs |
abolēbāris |
abolērēris |
| Sg. 3. Pers. |
abolēbat |
abolēret |
abolēbātur |
abolērētur |
| Pl. 1. Pers. |
abolēbāmus |
abolērēmus |
abolēbāmur |
abolērēmur |
| Pl. 2. Pers. |
abolēbātis |
abolērētis |
abolēbāminī |
abolērēminī |
| Pl. 3. Pers. |
abolēbant |
abolērent |
abolēbantur |
abolērentur |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abolēbō |
|
abolēbor |
|
| Sg. 2. Pers. |
abolēbis |
abolēberis |
| Sg. 3. Pers. |
abolēbit |
abolēbitur |
| Pl. 1. Pers. |
abolēbimus |
abolēbimur |
| Pl. 2. Pers. |
abolēbitis |
abolēbiminī |
| Pl. 3. Pers. |
abolēbunt |
abolēbuntur |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abolēvī |
abolēverim |
abolitus, -a, -um sum |
abolitus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
abolēvistī |
abolēveris |
abolitus, -a, -um es |
abolitus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
abolēvit |
abolēverit |
abolitus, -a, -um est |
abolitus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
abolēvimus |
abolēverimus |
abolitī, -ae, -a sumus |
abolitī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
abolēvistis |
abolēveritis |
abolitī, -ae, -a estis |
abolitī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
abolēvērunt |
abolēverint |
abolitī, -ae, -a sunt |
abolitī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abolēveram |
abolēvissem |
abolitus, -a, -um eram |
abolitus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
abolēverās |
abolēvissēs |
abolitus, -a, -um erās |
abolitus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
abolēverat |
abolēvisset |
abolitus, -a, -um erat |
abolitus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
abolēverāmus |
abolēvissēmus |
abolitī, -ae, -a erāmus |
abolitī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
abolēverātis |
abolēvissētis |
abolitī, -ae, -a erātis |
abolitī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
abolēverant |
abolēvissent |
abolitī, -ae, -a erant |
abolitī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abolēverō |
|
abolitus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
abolēveris |
abolitus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
abolēverit |
abolitus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
abolēverimus |
abolitī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
abolēveritis |
abolitī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
abolēverint |
abolitī, -ae, -a erunt |