abortare (Konjugation) (Latein)
- zurück zu abortare
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
abortāre |
abortāvisse |
abortātūrum, -am, -um esse |
| Passiv |
abortārī |
abortātum, -am, -um esse |
abortātum īrī |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| abortāns |
abortātus, -a, -um |
abortātūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| abortandī |
abortandus, -a, -um |
abortātum |
abortātū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
abortā! |
abortāre! |
abortātō! |
abortātor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
abortātō! |
abortātor! |
| Pl. 2. Pers. |
abortāte! |
abortāminī! |
abortātōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
abortantō! |
abortantor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abortō |
abortem |
abortor |
aborter |
| Sg. 2. Pers. |
abortās |
abortēs |
abortāris |
abortēris |
| Sg. 3. Pers. |
abortat |
abortet |
abortātur |
abortētur |
| Pl. 1. Pers. |
abortāmus |
abortēmus |
abortāmur |
abortēmur |
| Pl. 2. Pers. |
abortātis |
abortētis |
abortāminī |
abortēminī |
| Pl. 3. Pers. |
abortant |
abortent |
abortantur |
abortentur |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abortābam |
abortārem |
abortābar |
abortārer |
| Sg. 2. Pers. |
abortābās |
abortārēs |
abortābāris |
abortārēris |
| Sg. 3. Pers. |
abortābat |
abortāret |
abortābātur |
abortārētur |
| Pl. 1. Pers. |
abortābāmus |
abortārēmus |
abortābāmur |
abortārēmur |
| Pl. 2. Pers. |
abortābātis |
abortārētis |
abortābāminī |
abortārēminī |
| Pl. 3. Pers. |
abortābant |
abortārent |
abortābantur |
abortārentur |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abortābō |
|
abortābor |
|
| Sg. 2. Pers. |
abortābis |
abortāberis |
| Sg. 3. Pers. |
abortābit |
abortābitur |
| Pl. 1. Pers. |
abortābimus |
abortābimur |
| Pl. 2. Pers. |
abortābitis |
abortābiminī |
| Pl. 3. Pers. |
abortābunt |
abortābuntur |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abortāvī |
abortāverim |
abortātus, -a, -um sum |
abortātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
abortāvistī |
abortāveris |
abortātus, -a, -um es |
abortātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
abortāvit |
abortāverit |
abortātus, -a, -um est |
abortātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
abortāvimus |
abortāverimus |
abortātī, -ae, -a sumus |
abortātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
abortāvistis |
abortāveritis |
abortātī, -ae, -a estis |
abortātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
abortāvērunt |
abortāverint |
abortātī, -ae, -a sunt |
abortātī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abortāveram |
abortāvissem |
abortātus, -a, -um eram |
abortātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
abortāverās |
abortāvissēs |
abortātus, -a, -um erās |
abortātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
abortāverat |
abortāvisset |
abortātus, -a, -um erat |
abortātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
abortāverāmus |
abortāvissēmus |
abortātī, -ae, -a erāmus |
abortātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
abortāverātis |
abortāvissētis |
abortātī, -ae, -a erātis |
abortātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
abortāverant |
abortāvissent |
abortātī, -ae, -a erant |
abortātī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abortāverō |
|
abortātus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
abortāveris |
abortātus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
abortāverit |
abortātus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
abortāverimus |
abortātī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
abortāveritis |
abortātī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
abortāverint |
abortātī, -ae, -a erunt |