abscidere (Konjugation) (Latein)
- zurück zu abscidere
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
abscīdere |
abscīdisse |
abscīsūrum, -am, -um esse |
| Passiv |
abscīdī |
abscīsum, -am, -um esse |
abscīsum īrī |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| abscīdēns |
abscīsus, -a, -um |
abscīsūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| abscīdendī |
abscīdendus, -a, -um |
abscīsum |
abscīsū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
abscīde! |
abscīdere! |
abscīditō! |
abscīditor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
abscīditō! |
abscīditor! |
| Pl. 2. Pers. |
abscīdite! |
abscīdiminī! |
abscīditōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
abscīduntō! |
abscīduntor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abscīdō |
abscīdam |
abscīdor |
abscīdar |
| Sg. 2. Pers. |
abscīdis |
abscīdās |
abscīderis |
abscīdāris |
| Sg. 3. Pers. |
abscīdit |
abscīdat |
abscīditur |
abscīdātur |
| Pl. 1. Pers. |
abscīdimus |
abscīdāmus |
abscīdimur |
abscīdāmur |
| Pl. 2. Pers. |
abscīditis |
abscīdātis |
abscīdiminī |
abscīdāmini |
| Pl. 3. Pers. |
abscīdunt |
abscīdant |
abscīduntur |
abscīdantur |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abscīdēbam |
abscīderem |
abscīdēbar |
abscīderer |
| Sg. 2. Pers. |
abscīdēbās |
abscīderēs |
abscīdēbāris |
abscīderēris |
| Sg. 3. Pers. |
abscīdēbat |
abscīderet |
abscīdēbātur |
abscīderētur |
| Pl. 1. Pers. |
abscīdēbāmus |
abscīderēmus |
abscīdēbāmur |
abscīderēmur |
| Pl. 2. Pers. |
abscīdēbātis |
abscīderētis |
abscīdēbāminī |
abscīderēminī |
| Pl. 3. Pers. |
abscīdēbant |
abscīderent |
abscīdēbantur |
abscīderentur |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abscīdam |
|
abscīdar |
|
| Sg. 2. Pers. |
abscīdēs |
abscīdēris |
| Sg. 3. Pers. |
abscīdet |
abscīdētur |
| Pl. 1. Pers. |
abscīdēmus |
abscīdēmur |
| Pl. 2. Pers. |
abscīdētis |
abscīdēminī |
| Pl. 3. Pers. |
abscīdent |
abscīdentur |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abscīdī |
abscīderim |
abscīsus, -a, -um sum |
abscīsus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
abscīdistī |
abscīderis |
abscīsus, -a, -um es |
abscīsus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
abscīdit |
abscīderit |
abscīsus, -a, -um est |
abscīsus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
abscīdimus |
abscīderimus |
abscīsī, -ae, -a sumus |
abscīsī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
abscīdistis |
abscīderitis |
abscīsī, -ae, -a estis |
abscīsī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
abscīdērunt |
abscīderint |
abscīsī, -ae, -a sunt |
abscīsī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abscīderam |
abscīdissem |
abscīsus, -a, -um eram |
abscīsus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
abscīderās |
abscīdissēs |
abscīsus, -a, -um erās |
abscīsus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
abscīderat |
abscīdisset |
abscīsus, -a, -um erat |
abscīsus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
abscīderāmus |
abscīdissēmus |
abscīsī, -ae, -a erāmus |
abscīsī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
abscīderātis |
abscīdissētis |
abscīsī, -ae, -a erātis |
abscīsī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
abscīderant |
abscīdissent |
abscīsī, -ae, -a erant |
abscīsī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
abscīderō |
|
abscīsus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
abscīderis |
abscīsus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
abscīderit |
abscīsus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
abscīderimus |
abscīsī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
abscīderitis |
abscīsī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
abscīderint |
abscīsī, -ae, -a erunt |