admirari (Konjugation) (Latein)
- zurück zu admirari
| Infinitive |
| Präsens |
admīrārī |
| Perfekt |
admīrātum, -am, -um esse |
| Futur |
admīrātūrum, -am, -um esse |
| Partizipien |
| Präsens |
admīrāns |
| Perfekt |
admīrātus, -a, -um |
| Futur |
admīrātūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum
passivische Bedeutung |
Supinum I |
Supinum II |
| admīrandī |
admīrandus, -a, -um |
admīrātum |
admīrātū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Sg. 2. Pers. |
admīrāre! |
admīrātor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
admīrātor! |
| Pl. 2. Pers. |
admīrāminī!
|
|
| Pl. 3. Pers. |
|
admīrantor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
admīror |
admīrer |
| Sg. 2. Pers. |
admīrāris |
admīrēris |
| Sg. 3. Pers. |
admīrātur |
admīrētur |
| Pl. 1. Pers. |
admīrāmur |
admīrēmur |
| Pl. 2. Pers. |
admīrāminī |
admīrēminī |
| Pl. 3. Pers. |
admīrantur |
admīrentur |
| Text |
| Imperfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
admīrābar |
admīrārer |
| Sg. 2. Pers. |
admīrābāris |
admīrārēris |
| Sg. 3. Pers. |
admīrābātur |
admīrārētur |
| Pl. 1. Pers. |
admīrābāmur |
admīrārēmur |
| Pl. 2. Pers. |
admīrābāminī |
admīrārēminī |
| Pl. 3. Pers. |
admīrābantur |
admīrārentur |
| Text |
| Futur I |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
admīrābor |
|
| Sg. 2. Pers. |
admīrāberis |
| Sg. 3. Pers. |
admīrābitur |
| Pl. 1. Pers. |
admīrābimur |
| Pl. 2. Pers. |
admīrābiminī |
| Pl. 3. Pers. |
admīrābuntur |
| Text |
| Perfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
admīrātus, -a, -um sum |
admīrātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
admīrātus, -a, -um es |
admīrātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
admīrātus, -a, -um est |
admīrātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
admīrātī, -ae, -a sumus |
admīrātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
admīrātī, -ae, -a estis |
admīrātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
admīrātī, -ae, -a sunt |
admīrātī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
admīrātus, -a, -um eram |
admīrātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
admīrātus, -a, -um erās |
admīrātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
admīrātus, -a, -um erat |
admīrātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
admīrātī, -ae, -a erāmus |
admīrātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
admīrātī, -ae, -a erātis |
admīrātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
admīrātī, -ae, -a erant |
admīrātī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
admīrātus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
admīrātus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
admīrātus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
admīrātī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
admīrātī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
admīrātī, -ae, -a erunt |