alienare (Konjugation) (Latein)
- zurück zu alienare
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
aliēnāre |
aliēnāvisse |
aliēnātūrum, -am, -um esse |
| Passiv |
aliēnārī |
aliēnātum, -am, -um esse |
aliēnātum īrī |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| aliēnāns |
aliēnātus, -a, -um |
aliēnātūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| aliēnandī |
aliēnandus, -a, -um |
aliēnātum |
aliēnātū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
aliēnā! |
aliēnāre! |
aliēnātō! |
aliēnātor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
aliēnātō! |
aliēnātor! |
| Pl. 2. Pers. |
aliēnāte! |
aliēnāminī! |
aliēnātōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
aliēnantō! |
aliēnantor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
aliēnō |
aliēnem |
aliēnor |
aliēner |
| Sg. 2. Pers. |
aliēnās |
aliēnēs |
aliēnāris |
aliēnēris |
| Sg. 3. Pers. |
aliēnat |
aliēnet |
aliēnātur |
aliēnētur |
| Pl. 1. Pers. |
aliēnāmus |
aliēnēmus |
aliēnāmur |
aliēnēmur |
| Pl. 2. Pers. |
aliēnātis |
aliēnētis |
aliēnāminī |
aliēnēminī |
| Pl. 3. Pers. |
aliēnant |
aliēnent |
aliēnantur |
aliēnentur |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
aliēnābam |
aliēnārem |
aliēnābar |
aliēnārer |
| Sg. 2. Pers. |
aliēnābās |
aliēnārēs |
aliēnābāris |
aliēnārēris |
| Sg. 3. Pers. |
aliēnābat |
aliēnāret |
aliēnābātur |
aliēnārētur |
| Pl. 1. Pers. |
aliēnābāmus |
aliēnārēmus |
aliēnābāmur |
aliēnārēmur |
| Pl. 2. Pers. |
aliēnābātis |
aliēnārētis |
aliēnābāminī |
aliēnārēminī |
| Pl. 3. Pers. |
aliēnābant |
aliēnārent |
aliēnābantur |
aliēnārentur |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
aliēnābō |
|
aliēnābor |
|
| Sg. 2. Pers. |
aliēnābis |
aliēnāberis |
| Sg. 3. Pers. |
aliēnābit |
aliēnābitur |
| Pl. 1. Pers. |
aliēnābimus |
aliēnābimur |
| Pl. 2. Pers. |
aliēnābitis |
aliēnābiminī |
| Pl. 3. Pers. |
aliēnābunt |
aliēnābuntur |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
aliēnāvī |
aliēnāverim |
aliēnātus, -a, -um sum |
aliēnātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
aliēnāvistī |
aliēnāveris |
aliēnātus, -a, -um es |
aliēnātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
aliēnāvit |
aliēnāverit |
aliēnātus, -a, -um est |
aliēnātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
aliēnāvimus |
aliēnāverimus |
aliēnātī, -ae, -a sumus |
aliēnātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
aliēnāvistis |
aliēnāveritis |
aliēnātī, -ae, -a estis |
aliēnātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
aliēnāvērunt |
aliēnāverint |
aliēnātī, -ae, -a sunt |
aliēnātī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
aliēnāveram |
aliēnāvissem |
aliēnātus, -a, -um eram |
aliēnātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
aliēnāverās |
aliēnāvissēs |
aliēnātus, -a, -um erās |
aliēnātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
aliēnāverat |
aliēnāvisset |
aliēnātus, -a, -um erat |
aliēnātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
aliēnāverāmus |
aliēnāvissēmus |
aliēnātī, -ae, -a erāmus |
aliēnātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
aliēnāverātis |
aliēnāvissētis |
aliēnātī, -ae, -a erātis |
aliēnātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
aliēnāverant |
aliēnāvissent |
aliēnātī, -ae, -a erant |
aliēnātī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
aliēnāverō |
|
aliēnātus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
aliēnāveris |
aliēnātus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
aliēnāverit |
aliēnātus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
aliēnāverimus |
aliēnātī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
aliēnāveritis |
aliēnātī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
aliēnāverint |
aliēnātī, -ae, -a erunt |