armare (Konjugation) (Latein)
- zurück zu armare
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
armāre |
armāvisse |
armātūrum, -am, -um esse |
| Passiv |
armārī |
armātum, -am, -um esse |
armātum īrī |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| armāns |
armātus, -a, -um |
armātūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| armandī |
armandus, -a, -um |
armātum |
armātū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
armā! |
armāre! |
armātō! |
armātor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
armātō! |
armātor! |
| Pl. 2. Pers. |
armāte! |
armāminī! |
armātōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
armantō! |
armantor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
armō |
armem |
armor |
armer |
| Sg. 2. Pers. |
armās |
armēs |
armāris |
armēris |
| Sg. 3. Pers. |
armat |
armet |
armātur |
armētur |
| Pl. 1. Pers. |
armāmus |
armēmus |
armāmur |
armēmur |
| Pl. 2. Pers. |
armātis |
armētis |
armāminī |
armēminī |
| Pl. 3. Pers. |
armant |
arment |
armantur |
armentur |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
armābam |
armārem |
armābar |
armārer |
| Sg. 2. Pers. |
armābās |
armārēs |
armābāris |
armārēris |
| Sg. 3. Pers. |
armābat |
armāret |
armābātur |
armārētur |
| Pl. 1. Pers. |
armābāmus |
armārēmus |
armābāmur |
armārēmur |
| Pl. 2. Pers. |
armābātis |
armārētis |
armābāminī |
armārēminī |
| Pl. 3. Pers. |
armābant |
armārent |
armābantur |
armārentur |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
armābō |
|
armābor |
|
| Sg. 2. Pers. |
armābis |
armāberis |
| Sg. 3. Pers. |
armābit |
armābitur |
| Pl. 1. Pers. |
armābimus |
armābimur |
| Pl. 2. Pers. |
armābitis |
armābiminī |
| Pl. 3. Pers. |
armābunt |
armābuntur |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
armāvī |
armāverim |
armātus, -a, -um sum |
armātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
armāvistī |
armāveris |
armātus, -a, -um es |
armātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
armāvit |
armāverit |
armātus, -a, -um est |
armātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
armāvimus |
armāverimus |
armātī, -ae, -a sumus |
armātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
armāvistis |
armāveritis |
armātī, -ae, -a estis |
armātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
armāvērunt |
armāverint |
armātī, -ae, -a sunt |
armātī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
armāveram |
armāvissem |
armātus, -a, -um eram |
armātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
armāverās |
armāvissēs |
armātus, -a, -um erās |
armātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
armāverat |
armāvisset |
armātus, -a, -um erat |
armātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
armāverāmus |
armāvissēmus |
armātī, -ae, -a erāmus |
armātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
armāverātis |
armāvissētis |
armātī, -ae, -a erātis |
armātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
armāverant |
armāvissent |
armātī, -ae, -a erant |
armātī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
armāverō |
|
armātus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
armāveris |
armātus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
armāverit |
armātus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
armāverimus |
armātī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
armāveritis |
armātī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
armāverint |
armātī, -ae, -a erunt |