Flexion:asportare

asportare (Konjugation) (Latein)

zurück zu asportare


Infinite Formen

Infinitive
Infinitiv Präsens Infinitiv Perfekt Infinitiv Futur
Aktiv asportāre asportvisse asportātūrum, -am, -um esse
Passiv asportārī asportātum, -am, -um esse asportātum īrī
Partizipien
Präsens Aktiv Perfekt Passiv Futur Aktiv
asportāns asportātus, -a, -um asportātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium Gerundivum Supinum I Supinum II
asportandī asportandus, -a, -um asportātum asportātū


Finite Formen

Imperativ
Person Präsens Futur
Aktiv Passiv Aktiv Passiv
Sg. 2. Pers. asportā! asportāre! asportātō! asportātor!
Sg. 3. Pers. asportātō! asportātor!
Pl. 2. Pers. asportāte! asportāminī! asportātōte!
Pl. 3. Pers. asportantō! asportantor!


Indikativ und Konjunktiv
Präsens
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. asportō asportem asportor asporter
Sg. 2. Pers. asportās asportēs asportāris asportēris
Sg. 3. Pers. asportat asportet asportātur asportētur
Pl. 1. Pers. asportāmus asportēmus asportāmur asportēmur
Pl. 2. Pers. asportātis asportētis asportāminī asportēminī
Pl. 3. Pers. asportant asportent asportantur asportentur
Text
Imperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. asportābam asportārem asportābar asportārer
Sg. 2. Pers. asportābās asportārēs asportābāris asportārēris
Sg. 3. Pers. asportābat asportāret asportābātur asportārētur
Pl. 1. Pers. asportābāmus asportārēmus asportābāmur asportārēmur
Pl. 2. Pers. asportābātis asportārētis asportābāminī asportārēminī
Pl. 3. Pers. asportābant asportārent asportābantur asportārentur
Text
Futur I
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. asportābō asportābor
Sg. 2. Pers. asportābis asportāberis
Sg. 3. Pers. asportābit asportābitur
Pl. 1. Pers. asportābimus asportābimur
Pl. 2. Pers. asportābitis asportābiminī
Pl. 3. Pers. asportābunt asportābuntur
Text
Perfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. asportvī asportverim asportātus, -a, -um sum asportātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers. asportvistī asportveris asportātus, -a, -um es asportātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers. asportvit asportverit asportātus, -a, -um est asportātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers. asportvimus asportverimus asportātī, -ae, -a sumus asportātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers. asportvistis asportveritis asportātī, -ae, -a estis asportātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers. asportvērunt asportverint asportātī, -ae, -a sunt asportātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. asportveram asportvissem asportātus, -a, -um eram asportātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers. asportverās asportvissēs asportātus, -a, -um erās asportātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers. asportverat asportvisset asportātus, -a, -um erat asportātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers. asportverāmus asportvissēmus asportātī, -ae, -a erāmus asportātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers. asportverātis asportvissētis asportātī, -ae, -a erātis asportātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers. asportverant asportvissent asportātī, -ae, -a erant asportātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. asportverō asportātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers. asportveris asportātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers. asportverit asportātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers. asportverimus asportātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers. asportveritis asportātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers. asportverint asportātī, -ae, -a erunt


Dieser Artikel wurde von Wiktionary herausgegeben. Der Text ist unter Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 verfügbar, sofern nicht anders angegeben. Für die Mediendateien können zusätzliche Bedingungen gelten.