astare (Konjugation) (Latein)
- zurück zu astare
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
astāre |
astitisse |
— |
| Passiv |
astārī |
— |
— |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| astāns |
— |
— |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| astandī |
astandus, -a, -um |
— |
— |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
astā! |
— |
astātō! |
— |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
astātō! |
— |
| Pl. 2. Pers. |
astāte! |
— |
astātōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
astantō! |
— |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
astō |
astem |
— |
— |
| Sg. 2. Pers. |
astās |
astēs |
— |
— |
| Sg. 3. Pers. |
astat |
astet |
astātur |
astētur |
| Pl. 1. Pers. |
astāmus |
astēmus |
— |
— |
| Pl. 2. Pers. |
astātis |
astētis |
— |
— |
| Pl. 3. Pers. |
astant |
astent |
— |
— |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
astābam |
astārem |
— |
— |
| Sg. 2. Pers. |
astābās |
astārēs |
— |
— |
| Sg. 3. Pers. |
astābat |
astāret |
astābātur |
astārētur |
| Pl. 1. Pers. |
astābāmus |
astārēmus |
— |
— |
| Pl. 2. Pers. |
astābātis |
astārētis |
— |
— |
| Pl. 3. Pers. |
astābant |
astārent |
— |
— |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
astābō |
|
— |
|
| Sg. 2. Pers. |
astābis |
— |
| Sg. 3. Pers. |
astābit |
astābitur |
| Pl. 1. Pers. |
astābimus |
— |
| Pl. 2. Pers. |
astābitis |
— |
| Pl. 3. Pers. |
astābunt |
— |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
astitī |
astiterim |
— |
— |
| Sg. 2. Pers. |
astitistī |
astiteris |
— |
— |
| Sg. 3. Pers. |
astitit |
astiterit |
— |
— |
| Pl. 1. Pers. |
astitimus |
astiterimus |
— |
— |
| Pl. 2. Pers. |
astitistis |
astiteritis |
— |
— |
| Pl. 3. Pers. |
astitērunt |
astiterint |
— |
— |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
astiteram |
astitissem |
— |
— |
| Sg. 2. Pers. |
astiterās |
astitissēs |
— |
— |
| Sg. 3. Pers. |
astiterat |
astitisset |
— |
— |
| Pl. 1. Pers. |
astiterāmus |
astitissēmus |
— |
— |
| Pl. 2. Pers. |
astiterātis |
astitissētis |
— |
— |
| Pl. 3. Pers. |
astiterant |
astitissent |
— |
— |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
astiterō |
|
— |
|
| Sg. 2. Pers. |
astiteris |
— |
| Sg. 3. Pers. |
astiterit |
— |
| Pl. 1. Pers. |
astiterimus |
— |
| Pl. 2. Pers. |
astiteritis |
— |
| Pl. 3. Pers. |
astiterint |
— |