audītāre (Konjugation) (Latein)
- zurück zu auditare
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
audītāre |
audītāvisse |
audītātūrum, -am, -um esse |
| Passiv |
audītārī |
audītātum, -am, -um esse |
audītātum īrī |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| audītāns |
audītātus, -a, -um |
audītātūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| audītandī |
audītandus, -a, -um |
audītātum |
audītātū |
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
audītā! |
audītāre! |
audītātō! |
audītātor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
audītātō! |
audītātor! |
| Pl. 2. Pers. |
audītāte! |
audītāminī! |
audītātōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
audītantō! |
audītantor! |
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
audītō |
audītem |
audītor |
audīter |
| Sg. 2. Pers. |
audītās |
audītēs |
audītāris |
audītēris |
| Sg. 3. Pers. |
audītat |
audītet |
audītātur |
audītētur |
| Pl. 1. Pers. |
audītāmus |
audītēmus |
audītāmur |
audītēmur |
| Pl. 2. Pers. |
audītātis |
audītētis |
audītāminī |
audītēminī |
| Pl. 3. Pers. |
audītant |
audītent |
audītantur |
audītentur |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
audītābam |
audītārem |
audītābar |
audītārer |
| Sg. 2. Pers. |
audītābās |
audītārēs |
audītābāris |
audītārēris |
| Sg. 3. Pers. |
audītābat |
audītāret |
audītābātur |
audītārētur |
| Pl. 1. Pers. |
audītābāmus |
audītārēmus |
audītābāmur |
audītārēmur |
| Pl. 2. Pers. |
audītābātis |
audītārētis |
audītābāminī |
audītārēminī |
| Pl. 3. Pers. |
audītābant |
audītārent |
audītābantur |
audītārentur |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
audītābō |
|
audītābor |
|
| Sg. 2. Pers. |
audītābis |
audītāberis |
| Sg. 3. Pers. |
audītābit |
audītābitur |
| Pl. 1. Pers. |
audītābimus |
audītābimur |
| Pl. 2. Pers. |
audītābitis |
audītābiminī |
| Pl. 3. Pers. |
audītābunt |
audītābuntur |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
audītāvī |
audītāverim |
audītātus, -a, -um sum |
audītātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
audītāvistī |
audītāveris |
audītātus, -a, -um es |
audītātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
audītāvit |
audītāverit |
audītātus, -a, -um est |
audītātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
audītāvimus |
audītāverimus |
audītātī, -ae, -a sumus |
audītātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
audītāvistis |
audītāveritis |
audītātī, -ae, -a estis |
audītātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
audītāvērunt |
audītāverint |
audītātī, -ae, -a sunt |
audītātī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
audītāveram |
audītāvissem |
audītātus, -a, -um eram |
audītātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
audītāverās |
audītāvissēs |
audītātus, -a, -um erās |
audītātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
audītāverat |
audītāvisset |
audītātus, -a, -um erat |
audītātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
audītāverāmus |
audītāvissēmus |
audītātī, -ae, -a erāmus |
audītātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
audītāverātis |
audītāvissētis |
audītātī, -ae, -a erātis |
audītātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
audītāverant |
audītāvissent |
audītātī, -ae, -a erant |
audītātī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
audītāverō |
|
audītātus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
audītāveris |
audītātus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
audītāverit |
audītātus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
audītāverimus |
audītātī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
audītāveritis |
audītātī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
audītāverint |
audītātī, -ae, -a erunt |