Flexion:auscultare

auscultare (Konjugation) (Latein)

zurück zu auscultare


Infinite Formen

Infinitive
Infinitiv Präsens Infinitiv Perfekt Infinitiv Futur
Aktiv auscultāre auscultāvisse auscultātūrum, -am, -um esse
Passiv auscultārī auscultātum, -am, -um esse auscultātum īrī
Partizipien
Präsens Aktiv Perfekt Passiv Futur Aktiv
auscultāns auscultātus, -a, -um auscultātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium Gerundivum Supinum I Supinum II
auscultandī auscultandus, -a, -um auscultātum auscultātū


Finite Formen

Imperativ
Person Präsens Futur
Aktiv Passiv Aktiv Passiv
Sg. 2. Pers. auscultā! auscultāre! auscultātō! auscultātor!
Sg. 3. Pers. auscultātō! auscultātor!
Pl. 2. Pers. auscultāte! auscultāminī! auscultātōte!
Pl. 3. Pers. auscultantō! auscultantor!


Indikativ und Konjunktiv
Präsens
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. auscultō auscultem auscultor ausculter
Sg. 2. Pers. auscultās auscultēs auscultāris auscultēris
Sg. 3. Pers. auscultat auscultet auscultātur auscultētur
Pl. 1. Pers. auscultāmus auscultēmus auscultāmur auscultēmur
Pl. 2. Pers. auscultātis auscultētis auscultāminī auscultēminī
Pl. 3. Pers. auscultant auscultent auscultantur auscultentur
Text
Imperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. auscultābam auscultārem auscultābar auscultārer
Sg. 2. Pers. auscultābās auscultārēs auscultābāris auscultārēris
Sg. 3. Pers. auscultābat auscultāret auscultābātur auscultārētur
Pl. 1. Pers. auscultābāmus auscultārēmus auscultābāmur auscultārēmur
Pl. 2. Pers. auscultābātis auscultārētis auscultābāminī auscultārēminī
Pl. 3. Pers. auscultābant auscultārent auscultābantur auscultārentur
Text
Futur I
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. auscultābō auscultābor
Sg. 2. Pers. auscultābis auscultāberis
Sg. 3. Pers. auscultābit auscultābitur
Pl. 1. Pers. auscultābimus auscultābimur
Pl. 2. Pers. auscultābitis auscultābiminī
Pl. 3. Pers. auscultābunt auscultābuntur
Text
Perfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. auscultāvī auscultāverim auscultātus, -a, -um sum auscultātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers. auscultāvistī auscultāveris auscultātus, -a, -um es auscultātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers. auscultāvit auscultāverit auscultātus, -a, -um est auscultātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers. auscultāvimus auscultāverimus auscultātī, -ae, -a sumus auscultātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers. auscultāvistis auscultāveritis auscultātī, -ae, -a estis auscultātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers. auscultāvērunt auscultāverint auscultātī, -ae, -a sunt auscultātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. auscultāveram auscultāvissem auscultātus, -a, -um eram auscultātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers. auscultāverās auscultāvissēs auscultātus, -a, -um erās auscultātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers. auscultāverat auscultāvisset auscultātus, -a, -um erat auscultātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers. auscultāverāmus auscultāvissēmus auscultātī, -ae, -a erāmus auscultātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers. auscultāverātis auscultāvissētis auscultātī, -ae, -a erātis auscultātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers. auscultāverant auscultāvissent auscultātī, -ae, -a erant auscultātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. auscultāverō auscultātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers. auscultāveris auscultātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers. auscultāverit auscultātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers. auscultāverimus auscultātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers. auscultāveritis auscultātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers. auscultāverint auscultātī, -ae, -a erunt


Dieser Artikel wurde von Wiktionary herausgegeben. Der Text ist unter Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 verfügbar, sofern nicht anders angegeben. Für die Mediendateien können zusätzliche Bedingungen gelten.