baiolare (Konjugation) (Latein)
- zurück zu baiolare
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
bāiolāre |
bāiolāvisse |
bāiolātūrum, -am, -um esse |
| Passiv |
bāiolārī |
bāiolātum, -am, -um esse |
bāiolātum īrī |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| bāiolāns |
bāiolātus, -a, -um |
bāiolātūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| bāiolandī |
bāiolandus, -a, -um |
bāiolātum |
bāiolātū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
bāiolā! |
bāiolāre! |
bāiolātō! |
bāiolātor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
bāiolātō! |
bāiolātor! |
| Pl. 2. Pers. |
bāiolāte! |
bāiolāminī! |
bāiolātōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
bāiolantō! |
bāiolantor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
bāiolō |
bāiolem |
bāiolor |
bāioler |
| Sg. 2. Pers. |
bāiolās |
bāiolēs |
bāiolāris |
bāiolēris |
| Sg. 3. Pers. |
bāiolat |
bāiolet |
bāiolātur |
bāiolētur |
| Pl. 1. Pers. |
bāiolāmus |
bāiolēmus |
bāiolāmur |
bāiolēmur |
| Pl. 2. Pers. |
bāiolātis |
bāiolētis |
bāiolāminī |
bāiolēminī |
| Pl. 3. Pers. |
bāiolant |
bāiolent |
bāiolantur |
bāiolentur |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
bāiolābam |
bāiolārem |
bāiolābar |
bāiolārer |
| Sg. 2. Pers. |
bāiolābās |
bāiolārēs |
bāiolābāris |
bāiolārēris |
| Sg. 3. Pers. |
bāiolābat |
bāiolāret |
bāiolābātur |
bāiolārētur |
| Pl. 1. Pers. |
bāiolābāmus |
bāiolārēmus |
bāiolābāmur |
bāiolārēmur |
| Pl. 2. Pers. |
bāiolābātis |
bāiolārētis |
bāiolābāminī |
bāiolārēminī |
| Pl. 3. Pers. |
bāiolābant |
bāiolārent |
bāiolābantur |
bāiolārentur |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
bāiolābō |
|
bāiolābor |
|
| Sg. 2. Pers. |
bāiolābis |
bāiolāberis |
| Sg. 3. Pers. |
bāiolābit |
bāiolābitur |
| Pl. 1. Pers. |
bāiolābimus |
bāiolābimur |
| Pl. 2. Pers. |
bāiolābitis |
bāiolābiminī |
| Pl. 3. Pers. |
bāiolābunt |
bāiolābuntur |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
bāiolāvī |
bāiolāverim |
bāiolātus, -a, -um sum |
bāiolātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
bāiolāvistī |
bāiolāveris |
bāiolātus, -a, -um es |
bāiolātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
bāiolāvit |
bāiolāverit |
bāiolātus, -a, -um est |
bāiolātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
bāiolāvimus |
bāiolāverimus |
bāiolātī, -ae, -a sumus |
bāiolātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
bāiolāvistis |
bāiolāveritis |
bāiolātī, -ae, -a estis |
bāiolātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
bāiolāvērunt |
bāiolāverint |
bāiolātī, -ae, -a sunt |
bāiolātī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
bāiolāveram |
bāiolāvissem |
bāiolātus, -a, -um eram |
bāiolātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
bāiolāverās |
bāiolāvissēs |
bāiolātus, -a, -um erās |
bāiolātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
bāiolāverat |
bāiolāvisset |
bāiolātus, -a, -um erat |
bāiolātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
bāiolāverāmus |
bāiolāvissēmus |
bāiolātī, -ae, -a erāmus |
bāiolātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
bāiolāverātis |
bāiolāvissētis |
bāiolātī, -ae, -a erātis |
bāiolātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
bāiolāverant |
bāiolāvissent |
bāiolātī, -ae, -a erant |
bāiolātī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
bāiolāverō |
|
bāiolātus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
bāiolāveris |
bāiolātus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
bāiolāverit |
bāiolātus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
bāiolāverimus |
bāiolātī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
bāiolāveritis |
bāiolātī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
bāiolāverint |
bāiolātī, -ae, -a erunt |