Flexion:balbutire

balbutire (Konjugation) (Latein)

zurück zu balbutire


Infinite Formen

Infinitive
Infinitiv Präsens Infinitiv Perfekt Infinitiv Futur
Aktiv balbūtīre balbūtīvisse balbūtītūrum, -am, -um esse
Passiv balbūtīrī balbūtītum, -am, -um esse balbūtītum īrī
Partizipien
Präsens Aktiv Perfekt Passiv Futur Aktiv
balbūtiēns balbūtītus, -a, -um balbūtītūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium Gerundivum Supinum I Supinum II
balbūtiendī balbūtiendus, -a, -um balbūtītum balbūtītū


Finite Formen

Imperativ
Person Präsens Futur
Aktiv Passiv Aktiv Passiv
Sg. 2. Pers. balbūtī! balbūtīre! balbūtītō! balbūtītor!
Sg. 3. Pers. balbūtītō! balbūtītor!
Pl. 2. Pers. balbūtīte! balbūtīminī! balbūtītōte!
Pl. 3. Pers. balbūtiuntō! balbūtiuntor!


Indikativ und Konjunktiv
Präsens
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. balbūtiō balbūtiam balbūtior balbūtiar
Sg. 2. Pers. balbūtīs balbūtiās balbūtīris balbūtiāris
Sg. 3. Pers. balbūtit balbūtiat balbūtītur balbūtiātur
Pl. 1. Pers. balbūtīmus balbūtiāmus balbūtīmur balbūtiāmur
Pl. 2. Pers. balbūtītis balbūtiātis balbūtīmini balbūtiāminī
Pl. 3. Pers. balbūtiunt balbūtiant balbūtiuntur balbūtiantur
Text
Imperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. balbūtiēbam balbūtīrem balbūtiēbar balbūtīrer
Sg. 2. Pers. balbūtiēbās balbūtīrēs balbūtiēbāris balbūtīrēris
Sg. 3. Pers. balbūtiēbat balbūtīret balbūtiēbātur balbūtīrētur
Pl. 1. Pers. balbūtiēbāmus balbūtīrēmus balbūtiēbāmur balbūtīrēmur
Pl. 2. Pers. balbūtiēbātis balbūtīrētis balbūtiēbāminī balbūtīrēminī
Pl. 3. Pers. balbūtiēbant balbūtīrent balbūtiēbantur balbūtīrentur
Text
Futur I
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. balbūtiam balbūtiar
Sg. 2. Pers. balbūtiēs balbūtiēris
Sg. 3. Pers. balbūtiet balbūtiētur
Pl. 1. Pers. balbūtiēmus balbūtiēmur
Pl. 2. Pers. balbūtiētis balbūtiēminī
Pl. 3. Pers. balbūtient balbūtientur
Text
Perfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. balbūtīvī balbūtīverim balbūtītus, -a, -um sum balbūtītus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers. balbūtīvistī balbūtīveris balbūtītus, -a, -um es balbūtītus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers. balbūtīvit balbūtīverit balbūtītus, -a, -um est balbūtītus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers. balbūtīvimus balbūtīverimus balbūtītī, -ae, -a sumus balbūtītī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers. balbūtīvistis balbūtīveritis balbūtītī, -ae, -a estis balbūtītī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers. balbūtīvērunt balbūtīverint balbūtītī, -ae, -a sunt balbūtītī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. balbūtīveram balbūtīvissem balbūtītus, -a, -um eram balbūtītus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers. balbūtīverās balbūtīvissēs balbūtītus, -a, -um erās balbūtītus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers. balbūtīverat balbūtīvisset balbūtītus, -a, -um erat balbūtītus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers. balbūtīverāmus balbūtīvissēmus balbūtītī, -ae, -a erāmus balbūtītī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers. balbūtīverātis balbūtīvissētis balbūtītī, -ae, -a erātis balbūtītī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers. balbūtīverant balbūtīvissent balbūtītī, -ae, -a erant balbūtītī, -ae, -a essent
Text
Futur II
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. balbūtīverō balbūtītus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers. balbūtīveris balbūtītus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers. balbūtīverit balbūtītus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers. balbūtīverimus balbūtītī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers. balbūtīveritis balbūtītī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers. balbūtīverint balbūtītī, -ae, -a erunt


Dieser Artikel wurde von Wiktionary herausgegeben. Der Text ist unter Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 verfügbar, sofern nicht anders angegeben. Für die Mediendateien können zusätzliche Bedingungen gelten.