cernere (Konjugation) (Latein)
- zurück zu cernere
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
cernere |
crēvisse |
crētūrum, -am, -um esse |
| Passiv |
cernī |
crētum, -am, -um esse |
crētum īrī |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| cernēns |
crētus, -a, -um |
crētūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| cernendī |
cernendus, -a, -um |
crētum |
crētū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
cerne! |
cernere! |
cernitō! |
cernitor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
cernitō! |
cernitor! |
| Pl. 2. Pers. |
cernite! |
cerniminī! |
cernitōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
cernuntō! |
cernuntor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
cernō |
cernam |
cernor |
cernar |
| Sg. 2. Pers. |
cernis |
cernās |
cerneris |
cernāris |
| Sg. 3. Pers. |
cernit |
cernat |
cernitur |
cernātur |
| Pl. 1. Pers. |
cernimus |
cernāmus |
cernimur |
cernāmur |
| Pl. 2. Pers. |
cernitis |
cernātis |
cerniminī |
cernāmini |
| Pl. 3. Pers. |
cernunt |
cernant |
cernuntur |
cernantur |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
cernēbam |
cernerem |
cernēbar |
cernerer |
| Sg. 2. Pers. |
cernēbās |
cernerēs |
cernēbāris |
cernerēris |
| Sg. 3. Pers. |
cernēbat |
cerneret |
cernēbātur |
cernerētur |
| Pl. 1. Pers. |
cernēbāmus |
cernerēmus |
cernēbāmur |
cernerēmur |
| Pl. 2. Pers. |
cernēbātis |
cernerētis |
cernēbāminī |
cernerēminī |
| Pl. 3. Pers. |
cernēbant |
cernerent |
cernēbantur |
cernerentur |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
cernam |
|
cernar |
|
| Sg. 2. Pers. |
cernēs |
cernēris |
| Sg. 3. Pers. |
cernet |
cernētur |
| Pl. 1. Pers. |
cernēmus |
cernēmur |
| Pl. 2. Pers. |
cernētis |
cernēminī |
| Pl. 3. Pers. |
cernent |
cernentur |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
crēvī |
crēverim |
crētus, -a, -um sum |
crētus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
crēvistī |
crēveris |
crētus, -a, -um es |
crētus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
crēvit |
crēverit |
crētus, -a, -um est |
crētus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
crēvimus |
crēverimus |
crētī, -ae, -a sumus |
crētī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
crēvistis |
crēveritis |
crētī, -ae, -a estis |
crētī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
crēvērunt |
crēverint |
crētī, -ae, -a sunt |
crētī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
crēveram |
crēvissem |
crētus, -a, -um eram |
crētus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
crēverās |
crēvissēs |
crētus, -a, -um erās |
crētus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
crēverat |
crēvisset |
crētus, -a, -um erat |
crētus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
crēverāmus |
crēvissēmus |
crētī, -ae, -a erāmus |
crētī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
crēverātis |
crēvissētis |
crētī, -ae, -a erātis |
crētī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
crēverant |
crēvissent |
crētī, -ae, -a erant |
crētī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
crēverō |
|
crētus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
crēveris |
crētus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
crēverit |
crētus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
crēverimus |
crētī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
crēveritis |
crētī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
crēverint |
crētī, -ae, -a erunt |