clāmāre (Konjugation) (Latein)
- zurück zu clamare
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
clāmāre |
clāmāvisse |
clāmātūrum, -am, -um esse |
| Passiv |
clāmārī |
clāmātum, -am, -um esse |
clāmātum īrī |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| clāmāns |
clāmātus, -a, -um |
clāmātūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| clāmandī |
clāmandus, -a, -um |
clāmātum |
clāmātū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
clāmā! |
clāmāre! |
clāmātō! |
clāmātor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
clāmātō! |
clāmātor! |
| Pl. 2. Pers. |
clāmāte! |
clāmāminī! |
clāmātōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
clāmantō! |
clāmantor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
clāmō |
clāmem |
clāmor |
clāmer |
| Sg. 2. Pers. |
clāmās |
clāmēs |
clāmāris |
clāmēris |
| Sg. 3. Pers. |
clāmat |
clāmet |
clāmātur |
clāmētur |
| Pl. 1. Pers. |
clāmāmus |
clāmēmus |
clāmāmur |
clāmēmur |
| Pl. 2. Pers. |
clāmātis |
clāmētis |
clāmāminī |
clāmēminī |
| Pl. 3. Pers. |
clāmant |
clāment |
clāmantur |
clāmentur |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
clāmābam |
clāmārem |
clāmābar |
clāmārer |
| Sg. 2. Pers. |
clāmābās |
clāmārēs |
clāmābāris |
clāmārēris |
| Sg. 3. Pers. |
clāmābat |
clāmāret |
clāmābātur |
clāmārētur |
| Pl. 1. Pers. |
clāmābāmus |
clāmārēmus |
clāmābāmur |
clāmārēmur |
| Pl. 2. Pers. |
clāmābātis |
clāmārētis |
clāmābāminī |
clāmārēminī |
| Pl. 3. Pers. |
clāmābant |
clāmārent |
clāmābantur |
clāmārentur |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
clāmābō |
|
clāmābor |
|
| Sg. 2. Pers. |
clāmābis |
clāmāberis |
| Sg. 3. Pers. |
clāmābit |
clāmābitur |
| Pl. 1. Pers. |
clāmābimus |
clāmābimur |
| Pl. 2. Pers. |
clāmābitis |
clāmābiminī |
| Pl. 3. Pers. |
clāmābunt |
clāmābuntur |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
clāmāvī |
clāmāverim |
clāmātus, -a, -um sum |
clāmātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
clāmāvistī |
clāmāveris |
clāmātus, -a, -um es |
clāmātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
clāmāvit |
clāmāverit |
clāmātus, -a, -um est |
clāmātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
clāmāvimus |
clāmāverimus |
clāmātī, -ae, -a sumus |
clāmātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
clāmāvistis |
clāmāveritis |
clāmātī, -ae, -a estis |
clāmātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
clāmāvērunt |
clāmāverint |
clāmātī, -ae, -a sunt |
clāmātī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
clāmāveram |
clāmāvissem |
clāmātus, -a, -um eram |
clāmātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
clāmāverās |
clāmāvissēs |
clāmātus, -a, -um erās |
clāmātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
clāmāverat |
clāmāvisset |
clāmātus, -a, -um erat |
clāmātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
clāmāverāmus |
clāmāvissēmus |
clāmātī, -ae, -a erāmus |
clāmātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
clāmāverātis |
clāmāvissētis |
clāmātī, -ae, -a erātis |
clāmātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
clāmāverant |
clāmāvissent |
clāmātī, -ae, -a erant |
clāmātī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
clāmāverō |
|
clāmātus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
clāmāveris |
clāmātus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
clāmāverit |
clāmātus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
clāmāverimus |
clāmātī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
clāmāveritis |
clāmātī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
clāmāverint |
clāmātī, -ae, -a erunt |