gaudēre (Konjugation) (Latein)
- zurück zu gaudere
| Infinitive |
| Präsens |
gaudēre |
| Perfekt |
gāvīsum, -am, -um esse |
| Futur |
gāvīsūrum, -am, -um esse |
| Partizipien |
| Präsens |
gaudēns |
| Perfekt |
gāvīsus, -a, -um |
| Futur |
gāvīsūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| gaudendī |
gaudendus, -a, -um |
gāvīsum |
gāvīsū |
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Sg. 2. Pers. |
gaudē! |
gaudētō! |
| Sg. 3. Pers. |
|
gaudētō! |
| Pl. 2. Pers. |
gaudēte! |
gaudētōte! |
| Pl. 3. Pers. |
|
gaudentō! |
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
gaudeō |
gaudeam |
| Sg. 2. Pers. |
gaudēs |
gaudeās |
| Sg. 3. Pers. |
gaudet |
gaudeat |
| Pl. 1. Pers. |
gaudēmus |
gaudeāmus |
| Pl. 2. Pers. |
gaudētis |
gaudeātis |
| Pl. 3. Pers. |
gaudent |
gaudeant |
| Text |
| Imperfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
gaudēbam |
gaudērem |
| Sg. 2. Pers. |
gaudēbās |
gaudērēs |
| Sg. 3. Pers. |
gaudēbat |
gaudēret |
| Pl. 1. Pers. |
gaudēbāmus |
gaudērēmus |
| Pl. 2. Pers. |
gaudēbātis |
gaudērētis |
| Pl. 3. Pers. |
gaudēbant |
gaudērent
|
| Text |
| Futur I |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
gaudēbō |
|
| Sg. 2. Pers. |
gaudēbis |
| Sg. 3. Pers. |
gaudēbit |
| Pl. 1. Pers. |
gaudēbimus |
| Pl. 2. Pers. |
gaudēbitis |
| Pl. 3. Pers. |
gaudēbunt |
| Text |
| Perfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
gāvīsus, -a, -um sum |
gāvīsus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
gāvīsus, -a, -um es |
gāvīsus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
gāvīsus, -a, -um est |
gāvīsus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
gāvīsī, -ae, -a sumus |
gāvīsī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
gāvīsī, -ae, -a estis |
gāvīsī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
gāvīsī, -ae, -a sunt |
gāvīsī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
gāvīsus, -a, -um eram |
gāvīsus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
gāvīsus, -a, -um erās |
gāvīsus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
gāvīsus, -a, -um erat |
gāvīsus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
gāvīsī, -ae, -a erāmus |
gāvīsī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
gāvīsī, -ae, -a erātis |
gāvīsī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
gāvīsī, -ae, -a erant |
gāvīsī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
gāvīsus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
gāvīsus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
gāvīsus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
gāvīsī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
gāvīsī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
gāvīsī, -ae, -a erunt |