hortārī (Konjugation) (Latein)
- zurück zu hortari
| Infinitive |
| Präsens |
hortārī |
| Perfekt |
hortātum, -am, -um esse |
| Futur |
hortātūrum, -am, -um esse |
| Partizipien |
| Präsens |
hortāns |
| Perfekt |
hortātus, -a, -um |
| Futur |
hortātūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum
passivische Bedeutung |
Supinum I |
Supinum II |
| hortandī |
hortandus, -a, -um |
hortātum |
hortātū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Sg. 2. Pers. |
hortāre! |
hortātor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
hortātor! |
| Pl. 2. Pers. |
hortāminī!
|
|
| Pl. 3. Pers. |
|
hortantor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
hortor |
horter |
| Sg. 2. Pers. |
hortāris |
hortēris |
| Sg. 3. Pers. |
hortātur |
hortētur |
| Pl. 1. Pers. |
hortāmur |
hortēmur |
| Pl. 2. Pers. |
hortāminī |
hortēminī |
| Pl. 3. Pers. |
hortantur |
hortentur |
| Text |
| Imperfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
hortābar |
hortārer |
| Sg. 2. Pers. |
hortābāris |
hortārēris |
| Sg. 3. Pers. |
hortābātur |
hortārētur |
| Pl. 1. Pers. |
hortābāmur |
hortārēmur |
| Pl. 2. Pers. |
hortābāminī |
hortārēminī |
| Pl. 3. Pers. |
hortābantur |
hortārentur |
| Text |
| Futur I |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
hortābor |
|
| Sg. 2. Pers. |
hortāberis |
| Sg. 3. Pers. |
hortābitur |
| Pl. 1. Pers. |
hortābimur |
| Pl. 2. Pers. |
hortābiminī |
| Pl. 3. Pers. |
hortābuntur |
| Text |
| Perfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
hortātus, -a, -um sum |
hortātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
hortātus, -a, -um es |
hortātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
hortātus, -a, -um est |
hortātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
hortātī, -ae, -a sumus |
hortātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
hortātī, -ae, -a estis |
hortātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
hortātī, -ae, -a sunt |
hortātī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
hortātus, -a, -um eram |
hortātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
hortātus, -a, -um erās |
hortātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
hortātus, -a, -um erat |
hortātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
hortātī, -ae, -a erāmus |
hortātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
hortātī, -ae, -a erātis |
hortātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
hortātī, -ae, -a erant |
hortātī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
hortātus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
hortātus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
hortātus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
hortātī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
hortātī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
hortātī, -ae, -a erunt |