invādere (Konjugation) (Latein)
- zurück zu invadere
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
invādere |
invāsisse |
invāsūrum, -am, -um esse |
| Passiv |
invādī |
invāsum, -am, -um esse |
invāsum īrī |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| invādēns |
invāsus, -a, -um |
invāsūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| invādendī |
invādendus, -a, -um |
invāsum |
invāsū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
invāde! |
invādere! |
invāditō! |
invāditor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
invāditō! |
invāditor! |
| Pl. 2. Pers. |
invādite! |
invādiminī! |
invāditōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
invāduntō! |
invāduntor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
invādō |
invādam |
invādor |
invādar |
| Sg. 2. Pers. |
invādis |
invādās |
invāderis |
invādāris |
| Sg. 3. Pers. |
invādit |
invādat |
invāditur |
invādātur |
| Pl. 1. Pers. |
invādimus |
invādāmus |
invādimur |
invādāmur |
| Pl. 2. Pers. |
invāditis |
invādātis |
invādiminī |
invādāmini |
| Pl. 3. Pers. |
invādunt |
invādant |
invāduntur |
invādantur |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
invādēbam |
invāderem |
invādēbar |
invāderer |
| Sg. 2. Pers. |
invādēbās |
invāderēs |
invādēbāris |
invāderēris |
| Sg. 3. Pers. |
invādēbat |
invāderet |
invādēbātur |
invāderētur |
| Pl. 1. Pers. |
invādēbāmus |
invāderēmus |
invādēbāmur |
invāderēmur |
| Pl. 2. Pers. |
invādēbātis |
invāderētis |
invādēbāminī |
invāderēminī |
| Pl. 3. Pers. |
invādēbant |
invāderent |
invādēbantur |
invāderentur |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
invādam |
|
invādar |
|
| Sg. 2. Pers. |
invādēs |
invādēris |
| Sg. 3. Pers. |
invādet |
invādētur |
| Pl. 1. Pers. |
invādēmus |
invādēmur |
| Pl. 2. Pers. |
invādētis |
invādēminī |
| Pl. 3. Pers. |
invādent |
invādentur |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
invāsī |
invāserim |
invāsus, -a, -um sum |
invāsus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
invāsistī |
invāseris |
invāsus, -a, -um es |
invāsus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
invāsit |
invāserit |
invāsus, -a, -um est |
invāsus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
invāsimus |
invāserimus |
invāsī, -ae, -a sumus |
invāsī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
invāsistis |
invāseritis |
invāsī, -ae, -a estis |
invāsī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
invāsērunt |
invāserint |
invāsī, -ae, -a sunt |
invāsī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
invāseram |
invāsissem |
invāsus, -a, -um eram |
invāsus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
invāserās |
invāsissēs |
invāsus, -a, -um erās |
invāsus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
invāserat |
invāsisset |
invāsus, -a, -um erat |
invāsus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
invāserāmus |
invāsissēmus |
invāsī, -ae, -a erāmus |
invāsī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
invāserātis |
invāsissētis |
invāsī, -ae, -a erātis |
invāsī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
invāserant |
invāsissent |
invāsī, -ae, -a erant |
invāsī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
invāserō |
|
invāsus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
invāseris |
invāsus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
invāserit |
invāsus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
invāserimus |
invāsī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
invāseritis |
invāsī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
invāserint |
invāsī, -ae, -a erunt |