irrīdēre (Konjugation) (Latein)
- zurück zu irridere
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
irrīdēre |
irrīsisse |
irrīsūrum, -am, -um esse |
| Passiv |
irrīdērī |
irrīsum, -am, -um esse |
irrīsum īrī |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| irrīdēns |
irrīsus, -a, -um |
irrīsūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| irrīdendī |
irrīdendus, -a, -um |
irrīsum |
irrīsū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
irrīdē! |
irrīdēre! |
irrīdētō! |
irrīdētor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
irrīdētō! |
irrīdētor! |
| Pl. 2. Pers. |
irrīdēte! |
irrīdēminī! |
irrīdētōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
irrīdentō! |
irrīdentor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
irrīdeō |
irrīdeam |
irrīdeor |
irrīdear |
| Sg. 2. Pers. |
irrīdēs |
irrīdeās |
irrīdēris |
irrīdeāris |
| Sg. 3. Pers. |
irrīdet |
irrīdeat |
irrīdētur |
irrīdeātur |
| Pl. 1. Pers. |
irrīdēmus |
irrīdeāmus |
irrīdēmur |
irrīdeāmur |
| Pl. 2. Pers. |
irrīdētis |
irrīdeātis |
irrīdēmini |
irrīdeāminī |
| Pl. 3. Pers. |
irrīdent |
irrīdeant |
irrīdentur |
irrīdeantur |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
irrīdēbam |
irrīdērem |
irrīdēbar |
irrīdērer |
| Sg. 2. Pers. |
irrīdēbās |
irrīdērēs |
irrīdēbāris |
irrīdērēris |
| Sg. 3. Pers. |
irrīdēbat |
irrīdēret |
irrīdēbātur |
irrīdērētur |
| Pl. 1. Pers. |
irrīdēbāmus |
irrīdērēmus |
irrīdēbāmur |
irrīdērēmur |
| Pl. 2. Pers. |
irrīdēbātis |
irrīdērētis |
irrīdēbāminī |
irrīdērēminī |
| Pl. 3. Pers. |
irrīdēbant |
irrīdērent |
irrīdēbantur |
irrīdērentur |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
irrīdēbō |
|
irrīdēbor |
|
| Sg. 2. Pers. |
irrīdēbis |
irrīdēberis |
| Sg. 3. Pers. |
irrīdēbit |
irrīdēbitur |
| Pl. 1. Pers. |
irrīdēbimus |
irrīdēbimur |
| Pl. 2. Pers. |
irrīdēbitis |
irrīdēbiminī |
| Pl. 3. Pers. |
irrīdēbunt |
irrīdēbuntur |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
irrīsī |
irrīserim |
irrīsus, -a, -um sum |
irrīsus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
irrīsistī |
irrīseris |
irrīsus, -a, -um es |
irrīsus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
irrīsit |
irrīserit |
irrīsus, -a, -um est |
irrīsus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
irrīsimus |
irrīserimus |
irrīsī, -ae, -a sumus |
irrīsī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
irrīsistis |
irrīseritis |
irrīsī, -ae, -a estis |
irrīsī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
irrīsērunt |
irrīserint |
irrīsī, -ae, -a sunt |
irrīsī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
irrīseram |
irrīsissem |
irrīsus, -a, -um eram |
irrīsus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
irrīserās |
irrīsissēs |
irrīsus, -a, -um erās |
irrīsus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
irrīserat |
irrīsisset |
irrīsus, -a, -um erat |
irrīsus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
irrīserāmus |
irrīsissēmus |
irrīsī, -ae, -a erāmus |
irrīsī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
irrīserātis |
irrīsissētis |
irrīsī, -ae, -a erātis |
irrīsī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
irrīserant |
irrīsissent |
irrīsī, -ae, -a erant |
irrīsī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
irrīserō |
|
irrīsus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
irrīseris |
irrīsus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
irrīserit |
irrīsus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
irrīserimus |
irrīsī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
irrīseritis |
irrīsī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
irrīserint |
irrīsī, -ae, -a erunt |