ōrāre (Konjugation) (Latein)
- zurück zu orare
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
ōrāre |
ōrāvisse |
ōrātūrum, -am, -um esse |
| Passiv |
ōrārī |
ōrātum, -am, -um esse |
ōrātum īrī |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| ōrāns |
ōrātus, -a, -um |
ōrātūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| ōrandī |
ōrandus, -a, -um |
ōrātum |
ōrātū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
ōrā! |
ōrāre! |
ōrātō! |
ōrātor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
ōrātō! |
ōrātor! |
| Pl. 2. Pers. |
ōrāte! |
ōrāminī! |
ōrātōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
ōrantō! |
ōrantor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ōrō |
ōrem |
ōror |
ōrer |
| Sg. 2. Pers. |
ōrās |
ōrēs |
ōrāris |
ōrēris |
| Sg. 3. Pers. |
ōrat |
ōret |
ōrātur |
ōrētur |
| Pl. 1. Pers. |
ōrāmus |
ōrēmus |
ōrāmur |
ōrēmur |
| Pl. 2. Pers. |
ōrātis |
ōrētis |
ōrāminī |
ōrēminī |
| Pl. 3. Pers. |
ōrant |
ōrent |
ōrantur |
ōrentur |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ōrābam |
ōrārem |
ōrābar |
ōrārer |
| Sg. 2. Pers. |
ōrābās |
ōrārēs |
ōrābāris |
ōrārēris |
| Sg. 3. Pers. |
ōrābat |
ōrāret |
ōrābātur |
ōrārētur |
| Pl. 1. Pers. |
ōrābāmus |
ōrārēmus |
ōrābāmur |
ōrārēmur |
| Pl. 2. Pers. |
ōrābātis |
ōrārētis |
ōrābāminī |
ōrārēminī |
| Pl. 3. Pers. |
ōrābant |
ōrārent |
ōrābantur |
ōrārentur |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ōrābō |
|
ōrābor |
|
| Sg. 2. Pers. |
ōrābis |
ōrāberis |
| Sg. 3. Pers. |
ōrābit |
ōrābitur |
| Pl. 1. Pers. |
ōrābimus |
ōrābimur |
| Pl. 2. Pers. |
ōrābitis |
ōrābiminī |
| Pl. 3. Pers. |
ōrābunt |
ōrābuntur |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ōrāvī |
ōrāverim |
ōrātus, -a, -um sum |
ōrātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
ōrāvistī |
ōrāveris |
ōrātus, -a, -um es |
ōrātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
ōrāvit |
ōrāverit |
ōrātus, -a, -um est |
ōrātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
ōrāvimus |
ōrāverimus |
ōrātī, -ae, -a sumus |
ōrātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
ōrāvistis |
ōrāveritis |
ōrātī, -ae, -a estis |
ōrātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
ōrāvērunt |
ōrāverint |
ōrātī, -ae, -a sunt |
ōrātī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ōrāveram |
ōrāvissem |
ōrātus, -a, -um eram |
ōrātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
ōrāverās |
ōrāvissēs |
ōrātus, -a, -um erās |
ōrātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
ōrāverat |
ōrāvisset |
ōrātus, -a, -um erat |
ōrātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
ōrāverāmus |
ōrāvissēmus |
ōrātī, -ae, -a erāmus |
ōrātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
ōrāverātis |
ōrāvissētis |
ōrātī, -ae, -a erātis |
ōrātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
ōrāverant |
ōrāvissent |
ōrātī, -ae, -a erant |
ōrātī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ōrāverō |
|
ōrātus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
ōrāveris |
ōrātus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
ōrāverit |
ōrātus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
ōrāverimus |
ōrātī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
ōrāveritis |
ōrātī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
ōrāverint |
ōrātī, -ae, -a erunt |