rugare (Konjugation) (Latein)
- zurück zu rugare
| Infinitive |
|
Infinitiv Präsens |
Infinitiv Perfekt |
Infinitiv Futur |
| Aktiv |
rugāre |
rugāvisse |
rugātūrum, -am, -um esse |
| Passiv |
rugārī |
rugātum, -am, -um esse |
rugātum īrī |
| Partizipien |
|
Präsens Aktiv |
Perfekt Passiv |
Futur Aktiv |
| rugāns |
rugātus, -a, -um |
rugātūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum I |
Supinum II |
| rugandī |
rugandus, -a, -um |
rugātum |
rugātū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Aktiv |
Passiv |
Aktiv |
Passiv |
| Sg. 2. Pers. |
rugā! |
rugāre! |
rugātō! |
rugātor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
|
rugātō! |
rugātor! |
| Pl. 2. Pers. |
rugāte! |
rugāminī! |
rugātōte! |
|
| Pl. 3. Pers. |
|
|
rugantō! |
rugantor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
rugō |
rugem |
rugor |
ruger |
| Sg. 2. Pers. |
rugās |
rugēs |
rugāris |
rugēris |
| Sg. 3. Pers. |
rugat |
ruget |
rugātur |
rugētur |
| Pl. 1. Pers. |
rugāmus |
rugēmus |
rugāmur |
rugēmur |
| Pl. 2. Pers. |
rugātis |
rugētis |
rugāminī |
rugēminī |
| Pl. 3. Pers. |
rugant |
rugent |
rugantur |
rugentur |
| Text |
| Imperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
rugābam |
rugārem |
rugābar |
rugārer |
| Sg. 2. Pers. |
rugābās |
rugārēs |
rugābāris |
rugārēris |
| Sg. 3. Pers. |
rugābat |
rugāret |
rugābātur |
rugārētur |
| Pl. 1. Pers. |
rugābāmus |
rugārēmus |
rugābāmur |
rugārēmur |
| Pl. 2. Pers. |
rugābātis |
rugārētis |
rugābāminī |
rugārēminī |
| Pl. 3. Pers. |
rugābant |
rugārent |
rugābantur |
rugārentur |
| Text |
| Futur I |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
rugābō |
|
rugābor |
|
| Sg. 2. Pers. |
rugābis |
rugāberis |
| Sg. 3. Pers. |
rugābit |
rugābitur |
| Pl. 1. Pers. |
rugābimus |
rugābimur |
| Pl. 2. Pers. |
rugābitis |
rugābiminī |
| Pl. 3. Pers. |
rugābunt |
rugābuntur |
| Text |
| Perfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
rugāvī |
rugāverim |
rugātus, -a, -um sum |
rugātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
rugāvistī |
rugāveris |
rugātus, -a, -um es |
rugātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
rugāvit |
rugāverit |
rugātus, -a, -um est |
rugātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
rugāvimus |
rugāverimus |
rugātī, -ae, -a sumus |
rugātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
rugāvistis |
rugāveritis |
rugātī, -ae, -a estis |
rugātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
rugāvērunt |
rugāverint |
rugātī, -ae, -a sunt |
rugātī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
rugāveram |
rugāvissem |
rugātus, -a, -um eram |
rugātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
rugāverās |
rugāvissēs |
rugātus, -a, -um erās |
rugātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
rugāverat |
rugāvisset |
rugātus, -a, -um erat |
rugātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
rugāverāmus |
rugāvissēmus |
rugātī, -ae, -a erāmus |
rugātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
rugāverātis |
rugāvissētis |
rugātī, -ae, -a erātis |
rugātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
rugāverant |
rugāvissent |
rugātī, -ae, -a erant |
rugātī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
|
Aktiv |
Passiv |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
rugāverō |
|
rugātus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
rugāveris |
rugātus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
rugāverit |
rugātus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
rugāverimus |
rugātī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
rugāveritis |
rugātī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
rugāverint |
rugātī, -ae, -a erunt |