ūtī (Konjugation) (Latein)
- zurück zu uti
| Infinitive |
| Präsens |
ūtī |
| Perfekt |
ūsum, -am, -um esse |
| Futur |
ūsūrum, -am, -um esse |
| Partizipien |
| Präsens |
ūtēns |
| Perfekt |
ūsus, -a, -um |
| Futur |
ūsūrus, -a, -um |
| Gerundium, Gerundivum, Supina |
| Gerundium |
Gerundivum
passivische Bedeutung |
Supinum I |
Supinum II |
| ūtendī |
ūtendus, -a, -um |
ūsum |
ūsū |
|
Imperativ
| Person |
Präsens |
Futur |
| Sg. 2. Pers. |
ūtere! |
ūtitor! |
| Sg. 3. Pers. |
|
ūtitor! |
| Pl. 2. Pers. |
ūtiminī!
|
|
| Pl. 3. Pers. |
|
ūtuntor! |
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ūtor |
ūtar |
| Sg. 2. Pers. |
ūteris |
ūtāris |
| Sg. 3. Pers. |
ūtitur |
ūtātur |
| Pl. 1. Pers. |
ūtimur |
ūtāmur |
| Pl. 2. Pers. |
ūtiminī |
ūtāmini |
| Pl. 3. Pers. |
ūtuntur |
ūtantur |
| Text |
| Imperfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ūtēbar |
ūterer |
| Sg. 2. Pers. |
ūtēbāris |
ūterēris |
| Sg. 3. Pers. |
ūtēbātur |
ūterētur |
| Pl. 1. Pers. |
ūtēbāmur |
ūterēmur |
| Pl. 2. Pers. |
ūtēbāminī |
ūterēminī |
| Pl. 3. Pers. |
ūtēbantur |
ūterentur |
| Text |
| Futur I |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ūtar |
|
| Sg. 2. Pers. |
ūtēris |
| Sg. 3. Pers. |
ūtētur |
| Pl. 1. Pers. |
ūtēmur |
| Pl. 2. Pers. |
ūtēminī |
| Pl. 3. Pers. |
ūtentur |
| Text |
| Perfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ūsus, -a, -um sum |
ūsus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. |
ūsus, -a, -um es |
ūsus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. |
ūsus, -a, -um est |
ūsus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. |
ūsī, -ae, -a sumus |
ūsī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. |
ūsī, -ae, -a estis |
ūsī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. |
ūsī, -ae, -a sunt |
ūsī, -ae, -a sint |
| Text |
| Plusquamperfekt |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ūsus, -a, -um eram |
ūsus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. |
ūsus, -a, -um erās |
ūsus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. |
ūsus, -a, -um erat |
ūsus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. |
ūsī, -ae, -a erāmus |
ūsī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. |
ūsī, -ae, -a erātis |
ūsī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. |
ūsī, -ae, -a erant |
ūsī, -ae, -a essent |
| Text |
| Futur II |
| Person |
Indikativ |
Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. |
ūsus, -a, -um erō |
|
| Sg. 2. Pers. |
ūsus, -a, -um eris |
| Sg. 3. Pers. |
ūsus, -a, -um erit |
| Pl. 1. Pers. |
ūsī, -ae, -a erimus |
| Pl. 2. Pers. |
ūsī, -ae, -a eritis |
| Pl. 3. Pers. |
ūsī, -ae, -a erunt |